▓▓ Patentēta latviešu valoda ▓▓

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

▓▓ Patentēta latviešu valoda ▓▓

به معنای اختصاصی لتونیایی؛ مختص به زبان لتونیایی ست و صرفاً جهت تمرین آموزشگاه و درخواست متن اصیل زبان ایجاد شده!
امیدوارم بهره لازم را ببرید=*)​

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Svešvalodas cīņā ar Alcheimera slimību
Tiem, kuri vēlas saglabāt garīgo līdzsvaru, vajadzētu apgūt valodas. Ar valodas prasmēm var izsargāties no demences. Neskaitāmas zinātniskās pētniecības ir to pierādījušas. Apgūstot valodu vecumam nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka smadzenes tiek regulāri vingrinātas. Mācoties leksiku tiek aktivizētas dažādas smadzeņu daļas. Šīs daļas regulē nozīmīgus izziņas procesus. Tādēļ cilvēki, kuri pārzin vairākas valodas, ir uzmanīgāki. Viņi var arī labāk koncentrēties. Lai gan, daudzvalodībai ir papildu priekšrocības. Daudzvalodīgi cilvēki var pieņemt labākus lēmumus. Tas ir, viņi nonāk pie lēmuma ātrāk. Jo viņu smadzenes ir iemācījušās izdarīt izvēli. Tās zin vismaz divus apzīmējumus vienai lietai. Attiecīgajā situācijā ir iespējams izvēlēties atbilstošo apzīmētāju. Tādēļ, daudzvalodīgi cilvēki nepārtraukti izdara izvēli. Viņu smadzenēm ir treniņš izvēlēties starp vairākām lietām. Un šis treniņš attīsta ne tikai smadzeņu centru, kas atbild par valodu. Daudzas smadzeņu daļas gūst labumu no daudzvalodības. Valodu prasmes nozīmē arī labāku kognitīvo kontroli. Protams, valodu prasmes nenovērsīs demenci. Lai gan, daudzvalodīgiem cilvēkiem šī slimība attīstas lēnāk. Un viņu smadzenes, šķiet, labāk spēj līdzsvarot sekas. Valodas apguvējiem demences simptomi parādas vājākā formā. Apjukums un aizmiršana ir mazāk svarīgi. Tāpēc gan jauni, gan veci vienlīdzīgi gūst labumu no valodas apguves. Un: Ar katru valodu ir vieglāk apgūt kādu jaunu. Tatad, tā vietā, lai sniegtos pēc zālēm, mums vajadzētu sniegties pēc vārdnīcas.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Vai mēs visi runājam āfrikāniski?
Ne visi no mums ir bijuši Āfrikā. Tomēr iespējams, ka katra valoda tur jau ir bijusi! Vairāki zinātnieki tā vismaz uzskata. Pēc viņu domām, visu valodu izcelsme atrodama Āfrikā. No turienes tās izplatījās pa visu pasauli. Kopumā pastāv vairāk kā 6000 valodu. Un visticamāk tām esot kopīgas saknes Āfrikā. Pētnieki ir salīdzinājuši dažādu valodu fonēmas. Fonēmas ir skaņas, ko izmanto, lai veidotu vārdus. Ja tiek mainīta fonēma, visa vārda nozīme arī izmainas. To var ilustrēt izmantojot piemēru no angļu valodas. Angļu valodā dip un tip nozīmē divas dažādas lietas. Tātad, angļu valodā /d/ un /t/ ir divas dažādas fonēmas. Visiespaidīgākā fonētiskā dažādība sastopama āfrikāņu valodās. Jo tālāk no Āfrikas, jo dramatiskāk šī daudzveidība samazinās. Un tieši šeit pētnieki redz pierādījumu savai teorijai. Iedzīvotājiem izvēršoties, tie paliek arvien vienveidīgāki. To tālākajās robežās samazinās ģenētiskā daudzveidība. Tas ir tādēļ, ka samzinās arī "klejotāju" skaits. Jo mazāk gēnu migrē, jo vienlīdzīgāki iedzīvotāji paliek. Ispējamās gēnu kombinācijas arī samazinās. Rezultātā migrējošie iedzīvotāji kļūst aizvien līdzīgāki viens otram. Zinātnieki to dēvē par dibinātāja efektu. Cilvēkiem aizejot no Āfrikas, tie sev paņēma līdzi valodas. Bet daži klejotāji atveda nedaudz fonēmas. Tā atsevišķas valodas palika arvien vienlīdzīgākas. Tas, ka Homo sapiens ir cēlies no Āfrikas, šķiet pierādīts. Mēs gaidām, lai redzētu, ka tā ir arī taisnība par valodu izcelsmi…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Alfabēti
Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds "alfabēts" cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Dzimtās valodas svētki
Vai Jūs mīlat savu dzimto valodu? Tad nākotnē Jums vajadzētu to nosvinēt! Un vienmēr 21. februārī! Tā ir Starptautiskā dzimtās valodas diena. Šie svētki tiek svinēti katru gadu kopš 2000. gada. UNESCO iedibināja šo dienu. UNESCO ir Apvienoto Nāciju Organizācija. Viņi skar tādas tēmas kā zinātne, izglītība un kultūra. UNESCO tiecas nosargāt cilvēces kultūras mantojumu. Arī valodas ir kulturas mantojums. Tādēļ ir nepieciešams tās aizsargāt, attīstīt un veicināt. 21. februārī tiek pieminēta valodu daudzveidība. Ir aprēķināts, ka pasaulē kopumā ir no 6000 līdz 7000 valodu. Lai gan pusei no tām draud izmiršana. Katru otro nedēļu viena valoda pazūd uz visiem laikiem. Un tomēr, katrai valodai ir milzīga zināšanu bagātība. Nācijas cilvēku zināšanas ir apkopotas valodā. Tautas vēsture atspoguļojas tās valodā. Arī pieredzes un tradīcijas tiek nodotas ar valodas starpniecību. Tāda iemesla dēļ dzimtā valoda ir nacionālās identitātes elements. Tad, kad kāda valoda izmirst, pazūd kas vairāk kā tikai vārdi. Un 21. februārī ir domāts to visu pieminēt. Cilvēkiem jāapzinās kāda nozīme ir valodām. Un viņiem vajadzētu pārdomāt, ko viņi var darīt, lai pasargātu valodas. Tad parādiet savai valodai, ka tā Jums ir svarīga. Varbūt Jūs varētu tai izcept kūku? Un uzrakstīt uz tās ar karameli kaut ko jauku. Protams, ka Jūsu dzimtajā valodā!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Valodas un dialekti
Visā pasaulē ir 6000 līdz 7000 dažādu valodu. Dialektu skaits, protams, ir daudz lielāks. Bet kāda ir atšķirība starp valodu un dialektu? Dialektam, noteiktā atrašanās vietā, vienmēr ir spilgti izteikta izloksne. Tie pieder pie reģionālo valodu dažādības. Tas nozīmē, ka dialekti ir valodas forma ar pašu nenozīmīgāko izplatību. Kā vispār pieņemts noteikums, dialektus izmanto tikai sarunvalodā, tos nepieraksta. Tie veido paši savu valodniecisko sistēmu. Un viņi seko paši saviem noteikumiem. Teorētiski, katrai valodai var būt neskaitāmi dialekti. Visu dialektu pamatā ir literārā valoda. Literāro valodu saprot visi valsts iedzīvotāji. Ar tās starpniecību, pat visatšķirīgāko dialektu runātāji, var saprast viens otru. Gandrīz visi dialekti kļūst aizvien mazāk svarīgi. Jūs vairs reti dzirdēsiet pilsētās kādu runājam dialektā. Kā arī darbā tiek izmantota literārā valoda. Tādēļ tos, kuri runā dialektā, bieži vien dēvē par vienkāršiem vai neizglītotiem. Un pat tad, tie pārstāv dažādus sociālos slāņus. Tāpēc dialektā runājošie nav mazāk saprātīgi kā citi. Pavisam otrādi! Tiem, kuri runā dialektā, ir vairāk priekšrocību. Piemēram, svešvalodas kursā. Dialekta runātāji zina, ka pastāv dažādas valodas formas. Un viņi ir iemācījušies veikli pārslēgties no vienas valodas formas uz otru. Tādēļ dialekta runātājiem ir augstākas spējas variēt. Viņi sajūt kurā situācijā ir nepieciešams kurš valodas stils. Tas pat ir zinātniski pierādīts. Tātad: esiet droši runāt dialektā - tas ir tā vērts!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Internacionālismi
Globalizācija neapstājas pie valodām. Tā kļūst ievērojamāka "internacionālismu" pieaugumā. Inetrnacionālismi ir vārdi, kas tiek lietoti vairākās valodās. Vārdiem var būt tāda pati vai līdzīga nozīme. Izruna bieži vien ir tāda pati. Tāpat arī vārdu pareizrakstība ir līdzīga. Internacionālismu izplatība ir ļoti interesanta. Tā nepievērš nekādu uzmanību robežām. Ne arī ģeogrāfiskām robežām. Jo īpaši ne valodnieciskām robežām. Pastāv vārdi, kurus saprot katrā kontinentā. Šajā gadījumā Hotel ir labs piemērs. Tas pastāv gandrīz visā pasaulē. Daudzi internacionālismi nāk no zinātnes. Arī tehniskā terminoloģija izplatās ātri pa pasauli. Senajiem internacionālismiem ir kopējas saknes. Tie attīstījušies no viena un tā paša vārda. Lai gan, lielākā daļa internacionālismu ir aizgūti. Tas nozīmē, ka vārds tiek iekļauts valodā. Kulturvidei šādā ziņā ir liela nozīme. Katrai civilizācijai ir savas tradīcijas. Tādēļ arī ne visur jaunie jēdzieni nostiprinās. Kādas idejas tiks pieņemtas, nosaka kultūras normas. Dažas lietas atrodamas tikai atsevišķās pasaules malās. Citas lietas ļoti ātri izplatās pa visu pasauli. Bet tikai kad lietas izplatās, izplatās to nosaukumi. Tieši tas padara internacionālismus tik aizraujošus! Atklājot kādu valodu, mēs vienmēr arī atklājam kultūru.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Domāšana un valoda
Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs "runājam" paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo. Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā. Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Valodu saimes
Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir "vecāki", "bērni" vai "brāļi un māsas". Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder "tikai" 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mākslīgā valoda Esperanto
Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!