▓▓ Patentēta latviešu valoda ▓▓

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mācīšanās miegā
Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Latīņu valoda, vai dzīva valoda?
Mūsdienas angļu valoda ir pati nozīmīgākā pasaules valoda. To māca visā pasaulē un tā ir vairāku nāciju valsts valoda. Senāk, šadu funkciju izpildīja latīņu valoda. Sākotnēji latīņi runāja latīņu valodā. Tie bija Lacio iedzīvotāji, kur Roma bija tās centrā. Romas impērijai izplešoties, izplatījās arī valoda. Antīkajā pasaulē latīņu valoda daudziem bija dzimtā valoda. Tie apdzīvoja Eiropu, Ziemeļāfriku un Vidusāziju. Sarunvaloda krasi atšķīrās no klasikās latīņu valodas. Tā bija sarunvaloda, ko dēvēja par tautas latīņu valodu. Romanizētajās teritorijās bija dažādi dialekti. Viduslaikos izplatījās nacionālās valodas. Romāņu valodas ir valodas, kas ceļas no latīnu valodas. Pie tām pieskaitāmas arī itāļu, spāņu un portugāļu valodas. Kā arī franču un romāņu valodas balstās uz latīņu valodu. Latīņu valoda nekad nav izmirusi. Līdz pat 19. gadsimtam tā bija nozīmīga tirdzniecības valoda. Un tā saglabājās kā izglītoto valoda. Latīņu valodai zinātnē vēl joprojām ir liela nozīme. Daudzu tehnisko jēdzienu izcelsme atrodama latīņu valodā. Turklāt, to pasniedz vēl pasniedz skolās kā svešvalodu. Un, bieži vien, universitātes sagaida ar latīņu valodas priekšzināšanām. Tātad, pat ja latīņu valodā nerunā, tā nav mirusi. Pēdējos gados latīņu valoda pieredz atgriešanos. Sāk palielināties to cilvēku skaits, kas izvēlas mācīties latīņu valodu. To vēl uzskata par daudzu valodu un kultūru atslēgu. Tad tik droši iemēģināt latīņu valodu! Audaces fortuna adiuvat, laime palīdz drosmīgajiem!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Zīmes kā valoda
Cilvēki, lai savstarpēji saprastos, izveidoja valodu. Pat kurliem un vājdzidīgiem cilvēkiem ir sava valoda. Tā ir zīmju valoda, pamatvaloda visiem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Tā sastāv no zīmju kombinācijām. Tas padara to par vizuālu jeb "redzamu" valodu. Vai zīmju valodu var saprast starptautiskā līmenī? Nē, tāpat arī zīmēm ir dažādas nacionālās valodas. Katrai valstij ir sava žestu valoda. Un to ietekmē valsts kultūra. Jo valoda attīstas no kultūras. Tas arī attiecas uz valodām, kurām nav izrunas. Kaut arī pastāv starptautiska žestu valoda. Bet tās zīmes ir daudz sarežģītākas. Tomēr arī nacionālās valodas līdzinās viena otrai. Daudzas zīmes ir ikoniskas. Zīmes ir orientētas uz priekšmetiem, kurus tās apzīmē. Visizplatītākā zīmju valoda ir American Sign Language (amerikāņu zīmju valoda). Zīmju valodas ir atzītas par pilntiesīgām valodām. Tām ir pašām sava gramatika. Bet tā atšķiras no runātās valodas gramatikas. Tādēļ to nevar iztulkot vārds vārdā. Taču zīmju valodām ir tulki. Informāciju vienlaicīgi tulko zīmju valodā. Tas nozīmē, ka viena zīme var atspoguļot veselu teikumu. Zīmju valodām ir arī dialekti. Zīmēm ir savas reģionālās īpatnības. Un katrai zīmju valodai ir sava intonācija. Tā ir arī taisnība ar zīmēm: akcents atklāj mūsu izcelsmi.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Kreolu valodas
Vai zinājāt, ka ģermānu valodās runā Klusā okeāna dienvidu daļā? Tā tiešām ir taisnība! Papua - Jaungvinejas un Austrālijas daļās runā Unserdeutsch. Tā ir kreolu valoda. Kreolu valoda izveidojās valodu saskarsmes rezultātā. Tas ir, dažādām valodām savstarpēji sastopoties. Līdz šim visas kreolu valodas ir gandrīz izmirušas. Bet visā pasaulē ir 15 miljoni cilvēku, kas runā kreolu valodā. Kreolu valodas vienmēr ir dzimtā valoda. Savādāk ir ar pidžina valodām Pidžina valodas ir ļoti vienkāršota runas forma. Tās noder ļoti vienkāršai saziņai. Lielākā daļa kreolu valodas cēlušās koloniālās ēras laikā. Tādēļ daudzas kreolu valodas balstās uz eiropiešu valodām. Viena no kreolu valodu iezīmēm ir ierobežota leksika. Tapat kreolu valodām ir sava fonoloģija. Kreolu valodas gramatika ir stipri vienkāršota. Runātāji vienkārši ignorē sarežģītas formas. Katra kreolu valoda ir svarīga nacionālās identitātes sastāvdaļa. Kā rezultātā, pastāv daudz kreolu valodā sarakstītas literatūras. Kreolu valoda ir jo īpaši interesanta lingvistiem. Tas ir tādēļ, ka tās uzskatāmi parāda, kā valodas attīstas un vēlāk izmirst. Tatad, valodas attīstību var pētīt kreolu valodā. Tās arī pierāda, ka valodas var mainīties un pielāgoties. Disciplīna, kas pēta kreolu valodas, tiek dēvēta par kreolistiku vai kreoloģiju. Viens no pazīstamākajiem teikumiem kreolu valodā nāk no Jamaikas. Bobs Mārlijs padarīja to slavenu - vai tu to zini? Tas ir No women, no cry! (= No, women, don't cry!)

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Sievietes un vīrieši runā dažādi
Tas, ka sievietes un vīrieši ir atšķirīgi, mēs zinām. Bet vai jūs zinājā, ka tie arī runā atšķirīgi? Daudzi pētījumi to ir uzrādījuši. Sievietes izmanto savādāku runas veidu kā vīrieši. Viņas savā runā ir netiešas un atturīgas. Vīrieši, atšķirībā no sievietēm, izmanto skaidru un tiešu valodu. Bet arī tēmas, kuras tie apspriež, ir atšķirīgas. Vīrieši runā vairāk par jaunumiem, ekonomiku vai sportu. Sievietes dod priekšroku sociālām tēmām, kā ģimene un veselība. Tātad, vīriešiem patīk runāt par faktiem. Sievietēm - par cilvēkiem. Tas ir pārsteidzoši, ka sievietes cenšas izmantot "vāju" valodu. Tas ir, viņas runā uzmanīgāk un pieklājīgāk. Tāpat arī sievietes uzdod vairāk jautājumu. Tā darot, viņas visdrīzāk vēlas panākt saskaņu un izvairīties no konflikta. Vēl jo vairāk, sievietēm ir plašāks vārdu krājums, lai izteiktu jūtas. Priekš vīriešiem bieži vien sarunas ir kā sava veida sacensības. Viņu valoda ir izteikti izaicinoša un agresīvāka. Un vīrieši, atšķirībā no sievietēm, dienā izrunā daudz mazāk vārdu. Daži pētnieki apgalvo, ka tas ir dēļ smadzeņu sastāva. Jo sievietēs un vīriešos ir dažādas smadzenes. Tas nozīmē, ka arī viņu valodu centru uzbūve ir atšķirīga. Lai gan, visticamāk ir arī citi faktori, kas arī ietekmē mūsu valodu. Zinātne neilgu laiku pēta šo lauku. Un tomēr, sievietes un vīrieši nerunā pilnīgi atšķirīgās valodās. Tātad, pārpratumiem nebūtu jānotiek. Veiksmīgai saskarsmei ir vairākas stratēģijas. Visvienkāršākā: labāk ieklausies!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mediji un valodas
Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mācīšanās un emocijas
Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir "uzdevums" priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Vārdi un leksika
Katrai valodai ir sava leksika. To sastāda noteikts vārdu skaits. Vārds - ta ir neatkarīga valodnieciska vienība. Vārdiem vienmēr ir atšķirīga nozīme. Tas tos nošķir no skaņām un zilbēm. Katrā valodā vārdu skaits ir savādāks. Angļu valodā, piemēram, ir ļoti daudz vārdu. Tā leksikas kategorijā ir pasaules čempions.. Mūsdienās angļu valodai ir vairāk kā viens miljons vārdu. Oksfordas vārdnīcā ir vairāk kā 600 000 vārdu. Ķīniešu, spāņu un krievu valodās to ir daudz mazāk. Valodas leksika ir atkarīga arī no tās vēstures. Angļu valoda ir daudzu citu valodu un kultūru ietekmēta. Tā rezultātā angļu valodas leksika ir ievērojami paplašinājusies. Bet vēl jo projām angļu valodas leksika tikai pieaug. Eksperti rēķina, ka katru dienu tiek pievienoti 15 jauni vārdi. To izcelsme pamatā meklējama jaunajos medijos. Te netiek skaitīta zinātniskā terminoloģija. Jo vienā ķīmijas terminoloģijā ir tūkstošiem vārdu. Gandrīz katrā valodā garie vārdi tiek lietoti mazāk kā īsie. Un lielākā daļa runātāju izmanto dažus vārdus. Tādēļ mēs izšķiramies starp aktīvo un pasīvo leksiku. Pie pasīvās leksikas pieder vārdi, kurus mēs saprotam. Bet mēs tos izmantojam ļoti reti vai nekad. Aktīvā leksika sastāv no vārdiem, kurus mēs izmantojam bieži. Vienkāršai sarunai vai sarakstei nepieciešami tikai daži vārdi. Angļu valodā priekš tā pietiek ar 400 vārdiem un 40 darbības vārdiem. Tādēļ neraizējieties, ja jūsu vārdu krājums ir ierobežots!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mācīšanās agrā vecumā
Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mācīšanās un mācīšanās veidi
Tie, kuri negūst mācībās panākumus, iespējams, mācas nepareizi. Tas ir, viņi nemācas atbilstoši savam tipam. Vispārēji atzīti ir četri mācīšanās veidi. Šie mācīšanās veidi ir saistīti ar maņu orgāniem. Māčīšanās veidi iedalīti - audiālais, vizuālais, komunikatīvais un kinestētiskais. Audiālais tipi vislabāk iemācas to, ko viņš dzird. Piemēram, viņī var ļoti labi atcerēties melodijas. Mācoties viņī lasa sev priekšā; apgūstot leksiku izrunā vārdus skaļi. Šis tips bieži vien sarunājas pats ar sevi balsī. Viņiem noder kompaktdiski vai lekcijas par tēmu. Vizuālais tips vislabāk iemācas to, ko viņš redz. Viņam ir svarīgi informāciju izlasīt. Mācoties viņš veic ļoti daudz piezīmes. Kā arī viņam patīk izmantot attēlus, tabulas un kartiņas. Šis tips daudz lasa un bieži sapņo krāsainus sapņus. Omulīgā vidē viņi mācas vislabāk. Komunikatīvais tips dod priekšroku sarunām un diskusijām. Viņiem nepieciešama mijiedarbība vai dialogs ar citiem. Klasē viņi uzdod daudz jautājumus un labi mācas grupā. Kinestētiskais tips mācas caur kustību. Viņi dod priekšroku metodei "learning by doing" un vēlas visu izmēģināt. Viņi vēlas būt fiziski nodarbināti, vai arī mācoties košļā gumiju. Viņi nevēlas teoriju, bet gan eksperimentus. Svarīgi piezīmēt, ka gandrīz katrs ir šo tipu sajaukums. T.i., nav neviena, kas pārstāvētu tikai vienu vienīgu tipu. Tādēļ, kad iesaistam visus maņu orgānus, mēs mācamies vislabāk. Tādā veidā mūsu smadzenes ir visādā veidā nodarbinātas, un spēj labāk uzglabāt informāciju. Lasiet, pārrunājiet un ieklausieties leksikā! Un pēc tam nodarbojieties ar sportu!