▓▓ Patentēta latviešu valoda ▓▓

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Veiksmīgu runāšanau var apgūt!
Runāt ir salīdzinoši viegli. Veiksmīga runa ir daudz sarežģītāka. Svarīgākais ir kā mēs to pasakam, nevis ko. Par to liecina neskaitāmi pētījumi. Klausītājs savā zemapziņā pievērš uzmanību noteiktām runātāja īpašībām. Tādēļ mēs varam ietekmēt to, vai mūsu runa tiks vai netiks pieņemta. Mums tikai jāpievērš uzmanība tam, kā mēs runājam. Tas attiecas arī uz mūsu ķermeņa valodu. Tai jābūt patiesai un jaatbilst mūsu personībai. Tapat arī balsij ir liela nozīme, jo tā vienmēr tiek novērtēta. Vīriešiem, piemēram, jo zemāka balss, jo labāk. Tas liek runātājam izklausīties pārliecinātam un zinošam. Savukārt balss variācijai nav ietekmes. Īpaši svarīgs priekšnoteikums runājot ir runāšanas ātrums. Eksperimento tika analizēti panākumi pārrunās. Veiksmīga runa nozīmē, spēja pārliecināt citus. Tam, kurš vēlas pierunāt citus, nevajadzētu runāt ātri. Citādāk var šķist, ka viņš nav patiess. Bet arī runāt pārāk lēni nav ieteicams. Cilvēki, kuri runā pārāk lēni, rada iespaidu, ka tie nav pārāk inteliģenti. Tādēļ labāk runāt vidējā ātrumā. Ideālā gadījumā - 3,5 vārdi sekundē. Runājot arī pauzes ir nozīmīgas. Tās padara runu dabisku un ticamu. Rezultātā, klausītājs mums uzticas. 4 vai 5 pauzes minūtē ir vispiemērotākais daudzums. Tādēļ, mēģiniet vadīt labāk savu runu! Tad var doties uz nākamo interviju…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Tonālās valodas
Lielākaā daļa valodu pasaulē ir tonālas. Tonālajā valodās izšķiroš ir toņa augstums. Tie nosaka vārda vai zilbes nozīmi. Tādā gadījumā, tonis attiecas tieši uz vārdu. Lielākā daļa Āzijas valodu it tonālas. Kā piemēram, ķīniešu, taju un vjetnamiešu valodas. Tāpat arī vairākas Āfrikas valodas ir tonālas. Daudzas cilšu valodas Amerikā ir arī tonālas. Indoeiropiešu valodām lielākoties ir tikai tonāli elementi. Tas attiecas, piemēram, uz zviedru vai serbu valodām. Toņu skaits ir atšķirīgs katrā valodā. Ķīniešu valodā tiek atšķirti četri toņi. Tādā veidā zilbei ma ir četras nozīmes. Tās ir - māte, kaņepe, zirgs un skāļas frāzes. Tonālās valodas iedarbojas arī uz mūsu dzirdi. Absolūtās dzirdes pētījumi ir to pierādījuši. Absolūtā dzirde palīdz precīzi noteikt dzirdētos toņus. Cilvēki ar absolūto dzirdi Eiropā un Ziemeļamerikā ir ļoti reti sastopami. Ta ir mazāk ka 1 no 10 000 cilvēkiem. Tiem, kuriem dzimtā valoda ir ķīniešu, ir savādāk. Šeit cilvēku skaits ar absolūto dzirdi ir 9 reizes lielāks. Kad mēs bijām mazuļi, mums visiem bija absolūtā dzirde. Mēs to izmantojām, lai iemācītos runāt pareizi. Diemžēl, lielākajai daļai cilvēku tā ar laiku pazūd. Toņu augstums, protams, arī mūzikā ir svarīgs. Jo īpaši nozīmīgs tas ir kultūrās, kurās runā tonālās valodās. Viņi, noteikti, ļoti precīzi ievēro melodiju. Citādāk skaista dziesma par mīlestību kļūst par aplamu dziesmu.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Pārmaiņas valodā
Pasaule, kurā mēs dzīvojam, mainās katru dienu. Tādēļ arī mūsu valoda nevar palikt nemainīga. Tā ir dinamiska, jo attīstas kopā ar mums. Šīs pārmaiņa var ietekmēt dažādas valodas jomas. Tās var attiekties uz dažādiem aspektiem. Fonoloģiskās ietekmē valodas skaņas sistēmu. Semantiskās pārmaiņas maina vārdu nozīmi. Leksiskās pārmaiņas ietekmē vārdu krājumu. Gramatiskās pārmaiņas pārveido gramatisko uzbūvi. Valodniecisko pārmaiņu iemesli ir ļoti dažādi. Bieži vien tie ir ekonomiskie iemesli. Runātāji vai rakstnieki vēlas ieekonomēt laiku un pūles. Tāpēc viņi vienkāršo runu. Kā arī jauninājumi ietekmē valodas attīstību. Piemēram, kad tiek izgudrots kaut kas jauns. Šiem izgudrojumiem nepieciešami vārdi, tādēļ tie tiek veidoti no jauna. Parasti valodu pārmaiņas nav plānotas. Tas ir dabisks process, tāpēc tas notiek automātiski Bet klausītājs var mainīt valodu pats pēc saviem uzskatiem. To viņi dara, ja vēlas panākt kādus konkrētus rezultātus. Arī svešvalodas ietekmē valodu pārmaiņas. To īpaši var ievērot globalizācijas laikā. Angļu valodai ir lielāka ietekme kā jebkurai citai valodai. Gandrīz katrā valodā var atrast kādu no angļu valodas vārdu. Tie tiek dēvēti par anglicismiem. Valodu pārmaiņas jau noseniem laikiem tiek kritizētas, kā arī baidās no tā. Un taja pašā laikā, pārmaiņas valodā - ta ir laba zīme. Jo tas pierāda, ka valoda ir dzīva - tāpat kā mēs.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mazuļi lasa no lūpām
Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. "Mamma" un "tētis" - viegli pasakāms visās valodās.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mācīšanās pārveido smadzenes
Tie , kuri bieži sporto, attīsta savu ķermeni. Bet ir iespējams arī vingrināt savas smadzenes. Tas nozīmē, ka tam, kurš vēlas iemācīties valodu, nepietiek vien ar talantu. Regulārs treniņš ir nepieciešams. Jo treniņš var pozitīvi ietekmēt smadzeņu struktūras. Protams, ka īpašs valodu talants parasti ir iedzimts. Bet arī pastiprināts valodas treniņš var pārveidot noteiktas smadzeņu struktūras. Runas centra tilpums palielinās. Cilvēkiem, kuri daudz praktizē, arī nervu šūnas izmainās. Ilgi uzskatīja, ka smadzenes nav iespējams ietekmēt. Pārliecība bija tāda: ko mēs neapgūstam esot bērni, mēs neapgūsim nekad. Savukārt, smadzeņu pētnieki ir nonākuši pie pavisam cita slēdziena. Viņi spēja pierādīt to, ka smadzenes ir mainīgas visu mūžu. Var teikt, ka tās darbojas kā muskulis. Tās var augt līdz vecumdienām. Katra informācija, kuru saņemam, smadzenes apstrādā. Bet, kad smadzenes tiek trenētas, tās labāk apstrādā iegūto informāciju. Tas nozīmē, ka tās strādā ātrāk un efektīvāk. Šis princips attiecas kā uz jauniem, ta - veciem. Bet cilvēkam nav obligāti jāmācas, lai vingrinātu smadzenes. Lasīšana arī ir ļoti labs treniņš. Jo īpaši augstvērtīga literatūra sekmē runas centru. Tas nozīmē, ka mūsu leksika paplašinās. Vēl jo vairāk, mūsu valodas izjūta uzlabojas. Interesanti ir tas, ka ne tikai runas centrs apstrādā valodu. Arī centrs, kas pārvalda motoriskās spējas, apstrādā valodu. Tādēļ nepieciešams stimulēt visas smadzenes, cik bieži vien iespējams. Tātad: vingriniet savu ķermeni UN savas smadzenes!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Valodas attīstība
Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Runāšana pašam ar sevi
Kad kāds runā ar sevi, klausītājam tā šķiet dīvaina. Un tajā pašā laikā, visi regulāri runā ar sevi. Psihologi spriež, ka vairāk kā 95 procenti pieaugušo to dara. Bērni gandrīz vienmēr rotaļājoties runā. Tādēļ tas ir pilnīgi normāli sarunāties ar sevi. Tā ir tikai īpaša saziņas forma. Un ir vairākas priekšrocības kādreiz ar sevi parunājot. Tādēļ, ka mēs sakārtojam savas domas runājot. Kad mēs ar svi runājam, parādas mūšu iekšējā balss. Jūš to varētu nosaukt kā skaļu domāšanu. Jo īpaši izklaidīgi cilvēki bieži sarunājas ar sevi. Viņiem kāda smadzeņu daļa ir mazāk aktīva. Tādēļ viņi ir nav tik organizēti. Runājot pašiem ar sevi, viņi palīdz sev būt metodiskākiem. Sarunas ar sevi var palīdzēt mums izdarīt izvēli. Untas ir labs veids kā atbrīvoties no stresa. Sarunas ar sevi veicina koncentrēšanos un padara jūs produktīvākus. Jo, lai kaut ko sev pateiktu, aizņem vairāk laika, nekā tikai par to domājot. Runājot, mēs apazinamies vairāk, ko mēs domājam. Mēs atrisinam sarežģītus uzdevumus labāk, tajā pašā laikā ar sevi sarunājoties. Vairāki eksperimenti to ir pierādījuši. Mēs avaram arī sevi iedrošināt, sarunājoties ar sevi. Vairāki atlēti motivē sevi sarunās ar sevi. Diemžēl, mēs biežāk ar sevi sarunājamies negatīvās situācijās. Tādēļ mums vienmēr jācenšas būt pozitīviem. Un mums vienmēr jāatkārto, ko mes vēlamies. Ar sarunām mēs varam pozitīvi ietekmēt savas gaitas. Bet tas darbojas tikai tad, kad mēs esam realistiski!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Valodu ģēniji
Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mazuļa lingvistiskais talants
Jau pirms mazuļi iemācas runāt, tie daudz zina par valodu. To ir pierādījuši vairāki eksperimenti. Bērnu attīstība ir novērota īpašās mazuļu laboratorijās. Arī, kā bērni apgūst valodu, ir izpētīts. Mazuļi ir daudz inteliģentāki nekā mēs līdz šim esam uzskatījuši. Pat 6 mēnešu vecumā tiem jau ir vairakas valodnieciskās prasmes. Piemēram, viņi var atšķirt savu dzimto valodu. Franču un vāciešu mazuļi uz dažādiem toņiem reaģē savādāk. Dažādi uzsvari atspoguļojas dažādā uzvedībā. Mazuļiem ir to valodas sajūta. Ļoti mazi bērni var iegaumēt vairākus vārdus. Vecākiem ir liela loma bērna valodas attīstībā. Jo, pēc dzemdībām, mazuļiem nepieciešams tiešs kontakts. Tie vēlas sazināties ar mammu un tēti. Un savstarpējai saziņai jābū pozitīvai. Vecākiem vajadzētu būt mierīgiem, kad tie runā ar savu mazuli. Un nav pareizi arī reti ar viņiem aprunāties. Sterss un klusums var negatīvi ietekmēt mazuli. To valodas attīstība var tikt negatīvi ietekmēta. Mazulis sāk mācīties jau esot mātes miesās. Tie reaģē uz runu jau pirms dzimšanas. Viņi spēj precīzi uztvert akustiskos signālus. Pēc piedzimšanas viņi spēj atpazīt šos signālus. Vēl nedzimuši bērni var iemācīties valodas ritmu. Mazuļi var sadzirdēt mātes balsi atrodoties dzemdē. Tātad jūs varat pat sarunāties ar nedzimušu bērnu. Bet jums nevajadzētu pārcensties… Bērniem būs diezgan daudz laika mācīties pēc dzimšanas!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Dzīvnieku valoda
Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…