▓▓ Patentēta latviešu valoda ▓▓

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Minoritāšu valodas Eiropā
Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Sievietes valodniecībā ir vairāk apdāvinātas nekā vīrieši!
Sievietes ir tikpat inteliģentas kā vīrieši. Vidēji, abiem ir vienāds intelekta koeficents. Lai gan dzimumu kompetence atšķiras. Piemēram, vīsieši domā trīs dimensijās labāk. Viņi arī labāk atrisina matemātiskos problēmas. Sievietēm, no otras puses, ir labāka atmiņa. Un viņas labāk apgūst valodas. Sievietes pieļauj mazāk pareizraksību un gramatisko kļūdu. Viņām ir arī plašāks vārdu krājums un viņas lasa tekošāk. Un tādēļ, viņas iegūst labākus rezultātus valodu pārbaudījumos. Iemeslas, kādēļ sievietēm labāk padodas valodas, rodams smadzenēs. Vīriešu un sieviešu smadzenes ir atšķirīgi izveidotas. Kreisā smadzeņu puslode atbild par valodām. Šis rajons atbild par valodnieciskajiem procesiem. Neskatoties uz to, sievietes izmanto abas smadzeņu puslodes, apstrādājot valodu. Bez tam, abas smadzeņu puslodes spēj labāk apmainīties ar idejām. Sieviešu smadzenes ir aktīvākas valodas apstrādē. Un sievietes var apstrādāt valodu efektīvāk. Kā smadzenes atšķiras, vēl nav zināms. Daži zinātnieki uzskata, ka tie ir bioloģiski iemesli. Sieviešu un vīriešu gēni ietekmē smadzeņu attīstību. Sievietes un vīrieši ir tādi, kādi tie ir, hormonu dēļ. Citi saka, ka to ietekmē audzināšana vai attīstība. Jo ar meitenēm vairāk runā, un tām vairāk lasa priekšā. Zēni, savukārt, vairāk saņem tehniskas rotaļlietas. Tad ir iespējams, ka mūsu smadzenes veido apkārtējā vide. Kaut gan, noteiktas atšķirības pastāv visā pasaulē. Un bērnus katrā kultūrā audzina atšķirīgi…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mainot valodu mainas personība
Mūsu valoda pieder mums. Tā ir nozīmīga cilvēku personības daļa. Bet daudzi cilvēki runā vairākās valodās. Vai tas nozīmē, ka viņiem ir vairākas personības? Zinātnieki tic, ka jā! Kad mēs pārslēdzam valodas, mēs pārslēdzam arī savu personību. Proti, mēs uzvedamies savādāk. Amerikāņu zinātnieki ir nonākuši pie šāda slēdziena. Viņi izpētīja divvalodīgas sievietes. Šīs sievietes uzauga ar angļu un spāņu valodām. Viņas bija vienmērīgi pazīstamas gan ar abām valodā, gan kultūrām. Neskatoties uz to, viņu izturēšanās bija atkarīga no valodas. Kad sievietes runāja spāniski, tad viņas bija pārliecinātākas. Viņas arī jutās ērti, kad apkārtējie cilvēki arī runāja spāniski. Tad, kad viņas runāja angļu valodā, viņu uzvedība mainījās. Viņas bija mazāk pārliecinātas un bieži nedrošas par sevi. Un pētnieki atklāja, ka viņas šķita savrupākas. Tātad, valoda, kurā mēs runājam, ietekmē mūsu uzvedību. Pētnieki vēl nezin, kādēļ tas tā ir. Iespējams mēs esam kulturālo normu vadīti. Runājot, mēs domājam par kultūru, no kuras tā nākusi. Tas notiek automātiski. Tādēļ mēs cenšamies pielāgoties kultūrai. Mēs uzvedamies tā, kā ir pieņemts attiecīgajā kultūrā. Ķīniešu valodas runātāji eksperimentos bija ļoti atturīgi. Tad, kad viņi runāja angļu valodā, viņi bija atvērtāki. Iespējams mēs pārslēdzam savu uzvedību, lai labāk integrētos. Mēs vēlamies līdzināties cilvēkiem, ar kuriem mēs runājam…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Kurš saprot kuru?
Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility. Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Atmiņai nepieciešama runa
Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Slepenās valodas
Ar valodām mēs vēlamies izpaust to, ko mēs domājam un jūtam. Tāēļ spartane ir valodas vissvarīgākais nolūks. Bet daži cilvēki nevēlas, lai visi to saprastu. Tādā gadījumā viņi izgudro slepenas valodas. Slepenās valodas tūkstošiem gadu ir fascinējušas cilvēkus. Piemēram, Jūlijam Cēzaram bija pašam sava slepenā valoda. Viņš izsūtīja šifrētas vēstules uz visiem savas impērijas reģioniem. Viņa ienaidnieki nespēja izlasīt šifrētās ziņas. Slepenās valodas ir aizsargāta saziņa. Ar slepenajām valodām mēs sevi atšķiram no pārējiem. Ar to mēs parādam, ka mēs piederam noslēgtai grupai. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ mēs izmantojam slepenas valodas. Mīlnieki vienmēr sarakstījušies ar šifrētām vēstulēm. Noteiktām profesionālajām grupām arī ir sava valoda. Tapat pastāv valodas burvjiem, zagļiem un biznesmeņiem. Bet lielākoties, slepenās valodas tiek izmantotas politiskiem iemesliem. Gandrīz katrā karā tika izmantotas šifrētas vēstules. Militārajiem un inteliģences dienestiem ir pašiem savi slepeno valodu eksperti. Kriptogrāfija ir šifrēšanas zinātne. Mūsdienu kodi ir sarežģītas matemātiskās formulas. Bet tās ir ļoti sarežģīti atšifrēt. Mūsu dzīves nav iedomājamas bez šifrētajām valodām. Mūsdienās šifrēta informācija tiek izmantota visur. Kredītkartes un e-pasti - viss darbojas ar kodiem. Jo īpaši bērniem slepenās valodas šķiet aizraujošas. Viņi mīl apmainīties ar draugiem ar slepenām vēstulēm. Slepenās valodas pat ir noderīgas bērnu attīstībai… Tās attīsta radošumu un valodas izjūtu!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Īsi vārdi, gari vārdi
Vārda garums ir atkarīgs no informatīvā satura. To ir uzrādījui pētniecība Amerikā. Pētnieki novērtēja vārdus no desmit eiropiešu valodām. Tas tika paveikts ar datora palīdzību. Datora programma analizēja vairākus vārdus. Šajā procesā, tika izmantota formula, kas aprēķināja informatīvo saturu. Rezultāti bija skaidri. Jo īsāks vārds, jo mazāk informācijas tas nodod. Interesanti, ka mēs izmantojam biežāk īsos vārdu nekā garos. Tā iemesls, iespējams, ir runas efektivitāte. Runājot, mēs koncentrējamies uz nozīmīgākajām lietām. Tādēļ vārdiem, kuriem nav daudz informācijas, jābūt īsiem. Tā nodrošinot, ka mēs nepatērējam daudz laika nesvarīgām lietām. Garuma un satura korelācijai ir vēl viena priekšrocība. Tas nodrošina, ka informatīvais saturs vienmēr paliek viens un tas pats. Tas nozīmē, ka mēs noteiktā laika posmā pasakam tikpat daudz. Piemēram, mēs varam izmantot pāris garus vārdus. Bet mēs varam izmantot arī vairākus īsus vārdus. Nav nozīmes, ko mēs izlemjam: informatīvais saturs paliek tas pats. Rezultātā, mūsu valodai ir konsekvents ritms. Tad klausītājiem ir vieglāk izsekot mūs. Ja informācijas daudzums vienmēr būtu atšķirīgs, būtu grūti. Klausītājiem nebūtu iespējams labi pierast pie mūsu runas. Tā izpratne arī būtu padarīta sarežģīta. Tam, kurš vēlas būt saprasts, ieteicams izmantot īsus vārdus. Jo īsos vārdus var saprast labāk kā garos. Tādēļ strādā princips: Keep It Short and Simple! Īsumā: KISS!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mūsu senču valoda
Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Jūtas arī runā atšķīrīgās valodās!
Pasaulē runā daudz un dažādās valodās. Nav tādas universālas cilvēka valodas. Bet kā ir ar mūsu sejas izteiksmēm? Vai emociju valoda ir universāla? Nē, arī šeit ir atšķirības! Ilgi tika pieņemts, ka visi cilvēki izrāda savas jūtas vienādi. Sejas izteiksmju valodu uzskatīja par visā pasaulē saprotamu. Čarlzs Darvins uzskatīja, ka priekš cilvēkiem jūtām ir ļoti svarīga nozīme. Tādēļ, tām vajadzēja būt saprotamām visās kultūrās vienādi. Bet jaunakie pētījumi nonakuši pie savādākiem rezultātiem. Tie parāda, ka arī jūtu valodā ir atšķirības. Tas ir, mūsu sejas izteiksmes arī ietekmē mūsu kultūra. Tāpēc cilvēki visā pasaulē parāda un izprot jūtas atšķirīgi. Zinātnieki izcēla sešas primārās emocijas. Tās ir - prieks, skujas, dusmas, riebums, bailes un pārsteigums. Bet eiropiešiem un aziātiem ir atšķirīgas sejas izteiksmes. Un viņi nolasa atšķirīgas lietas no vienas un tās pašas izteiksmes. Vairāki eksperimenti to ir pierādījuši. Tajos, testa subjektiem datorā rādīja dažādas sejas izteiksmes. Testa subjektiem vajadzēja pastāstīt, ko viņi nolasa no sejas izteiksmes. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ rezultāti bija atšķirīgi. Dažās kultūrās jūtas tiek parādītas vairāk nekā citās. Tādēļ sejas izteiksmju intensitāte nav izprotama visur vienādi. Kā arī cilvēki no dažādām kultūrām pievērš uzmanību dažādām lietām. Aziāti koncentrējas uz acīm, kad lasa sejas izteiksmi. Savukārt, eiropieši un amerikāņi skatās vairāk uz muti. Kaut gan viena sejas izteiksme ir saprotama visās kultūrās… Jauku smaidu!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Vai pastāv universāla gramatika?
Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…