▓▓ Patentēta latviešu valoda ▓▓

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Kā bērni iemācas runāt pareizi
Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!
Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās "ārzemēs" uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Valodniecības vēsture
Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Negatīvie vārdi nav tulkojami dzimtajā valodā
Daudzvalodīgie lasot, zemapziņā, tulko savā dzimtajā valodā. Tas notiek automātiski, un lasītājs to pat neapjauš. Šajā gadījumjumā smadzenes var pielīdzināt sinhronajam tulkam. Bet visu tās netulko! Viens pētījums atklāj, ka smadzenēs ir iebūvēts filtrs. Šis filtrs izlemj, kas tiks tulkots. Un, tā šķiet, ka filtrs neievēro noteiktus vārdus. Negatīvie vārdi netulkojas dzimtajā valodā. Pētnieki izvēlējās pētīt cilvēkus, kuriem ķīniešu valoda ir dzimtā. Visiem testa subjektiem angļu bija otrā valoda. Tiem bija jānovērtē dažādi angļu valodas vārdi. Šiem vārdiem bija dažāda emocionālā nokrāsa. Tie bija - pozitīvi, negatīvi un neitrāli. Kamēr testa subjekti lasīja vārdus, tika novērota to smadzeņu darbība. Tas nozīmē, ka zinātnieki mērīja smadzeņu elektrisko aktivitāti. Tā viņi varēja noteikt, kā smadzenes strādā. Noteikti signāli tiek radīti tulkošanas laikā. Tie norāda, ka smadzenes ir aktīvas. Savukārt, kamēr testa subjekti lasīja negatīvos vārdus, tās nebija aktīvas. Tikai pozitīvie un neitrālie vārdi tika tulkoti. Zinātnieki vēl nezin, kāpēc tas tā ir. Teorētiski, visām smadzenēm būtu jāapstrādā visi vārdi vienlīdzīgi. Iespējams, ka filtrs ļoti ātri pārbauda katru vārdu. Tas tiek analizēts, kamēr tiek lasīts otrajā valodā. Ja vārds ir negatīvs, tad smadzenes bloķējas. Citos vārdos, tās nevar piemeklēt atbilstošu vārdu dzimtaja valodā. Cilvēkiem ir jūtīga reakcija uz vārdiem. Varbūt smadzenes velas tos pasargāt no emocionāla šoka…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Āfrikāņu valodas
Āfrikā runā ļoti daudzās un dažādās valodās. Nevienā citā kontinentā nav tik daudz atšķirīgu valodu. Āfrikas valodu daudzveidība ir apbrīnojama. Tiek lēsts, ka pastāv ap 2000 āfrikāņu valodu. Bet visas valodas nav viena otrai līdzīgas. Tieši otrādi - tās bieži ir pilnīgi atšķirīgas. Āfrikāņu valodas pieder pie četrām valodu saimēm. Dažām āfrikāņu valodām ir unikālas īpašības. Piemēra, pastāv skaņas, kuras ārzemniekiem nevar atdarināt. Valstu robežas neattiecas uz valodas robežām. Dažos reģionos ir vairākas atšķirīgas valodas. Piemēram, Tanzānijā runā visu četru valodu saimju valodās. Afrikaans ir vienīgais izņēmums starp visām āfrikāņu valodām. Šī valoda parādījās koloniju laikā. Šajā periodā sastapās cilvēki no dažādiem kontinentiem. Tie nāca no Āfrikas, Eiropas un Āzijas. Šīs saziņas rezultātā attīstījās jauna valoda. Afrikaans valodā atklājas ietekme no vairākām valodām. Un lielākoties to ietekmējusi holandiešu valoda. Šodien afrikaan valodu visvairāk izmanto Dienvidāfrikā un Namībijā. Visneparastākā āfrikāņu valoda ir bungu valoda. Jebkādu ziņu var nodot ar bungu palīdzību. Valoda ar, kuru sazinās ar bungu palīdzību, ir tonālā valoda. Vārdu vai zilbju nozīme atkarīga no toņa augstuma. Tas nozīmē, ka bungām ir jāatdarina toņu skaņa. Bungu valodu Āfrikā saprot pat bērni. Un tā ir ļoti efektīva… Bungu valodu var sadzirdēt līdz pat 12 kilometru liela attāluma!

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Divvalodība uzlabo dzirdi
Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe "da". Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Lieli burti, lielas jūtas
Reklāmā tiek izmantoti daudz attēli. Attēli jo īpaši pamodinā mūsos interesi. Mēs uz tiem skatamies uzmanīgāk un ar lielāku interesi. Tādēļ mēs atceramies reklāmas, kurās tika izmatoti attēli. Kā arī, attēli izraisa daudz spēcīgāku emocionālo reakciju. Smadzenes atpazīst attēlu ļoti ātri. Uzreiz ir zināms, kas redzams attēlā. Burti iedarbojas savādāk kā attēli. Tie ir abstrakti simboli. Tāpēc mūsu smadzenes reaģē daudz lēnāk uz burtiem. Tām vispirms ir jāsaprot vārda nozīme. Var teikt, ka smadzeņu valodu centram tas ir jāiztulko. Bet arī ar burtu palīdzību var atspoguļot jūtas. Tikai tekstu jāraksta ar lieliem burtiem. Pētījumi pierāda, ka lieliem burtiem ir liela ietekme. Lielie burti ne tikai ir labāk pamanāmi par mazajiem. Tiem ir arī emocionālāka ietekme. Tie ietekmē gan pozitīvās, gan negatīvās jūtas. Lietu izmērs cilvēkam vienmēr ir bijis svarīgs. Ja tas tiek apdraudēt, nepieciešams rīkoties ātri. Un kad kaut kas ir milzīgs, tas parasti jau ir pavisam tuvu! Tad ir saprotams, kādēļ milzīgi attēli rada tik spēcīgu reaciju. Vēl nav tik skaidrs, kādēļ mēs tāpat reaģejam uz lieliem burtiem. Atsevišķi burti nesūta smadzenēm signālu. Neskatoties uz to, tās reaģē uz lieliem burtiem. Zinātniekiem šie rezultāti šķiet ļoti interesanti. Tas norāda uz to, cik svarīgi mums ir burti. Mūsu smadzenes ir iemācījušās reaģēt uz rakstītā vārda…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Ieteikumi pret aizmiršanu
Mācīšanās ne vienmēr ir viegla. Pat ja tā ir jautra, tā var nogurdināt. Bet kad mēs kaut ko iemācamies, mēs esam priecīgi. Mēs lepojamies ar sevi un ar saviem panākumiem. Diemžēl, mēs varam aizmirst, ko esam iemācījušies. Šī problēma jo īpaši attiecas uz valodām. Lielākā daļa no mums skolā apgūst vienu vai vairākas svešvalodas. Parasti pēc skolas beigšanas šīs zināšanas izgaist. Mēs šajā valodā gandrīz vairs nerunājam. Mūsu ikdienas dzīvē dominē mūšu dzimtā valoda. Vairākas svešvalodas parasti tiek izmantotas tikai atvaļinājumā. Bet, ja zināšanas regulāri neizmanto, tās pazūd. Mūsu smadzenēm nepieciešams treniņš. Var teikt, ka tās darbojas kā muskuļi. Šo muskuli ir jāvingrina, lai tas nekļūtu vājš. Bet ir iespējams arī novērst aizmiršanu. Galvenais, atkārtoti izmanto apgūto vielu. Variet sev uzstādīt skaidrus noteikumus. Dažādām nedēļas dienām Jūs variet izplānot nelielu programmu. Pirmdienā Jūs varētu, piemēram, svešvalodā lasīt grāmatu. Trešdienās- klausīties ārzemju radiostaciju. Un piektdien - veiciet ierakstu savā dienasgrāmata ierakstu izmantojot svešvalodu. Tā Jūs pārslēdzaties starp lasīšanu, klausīšanos un rakstīšanu. Jūsu zināšanas pastāvīgi tiek dažādos veidos aktivizētas. Visiem šiem vingrinājumiem nav jābūt ilgiem; pietiek ar pusstundu. Bet svarīgi ir, lai Jūs vingrinātos regulāri! Pētījumi pierāda, ka to, ko iemācamies, var saglabāties desmitiem gadu… To tikai vēlreiz jāizrok no dziļumiem…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Ķīniešu valoda
Ķīniešu valodā runātaju skaits ir lielākais pasaulē. Bet tajā pašā laikā nav vienas vienotas ķīniešu valodas. Pastāv vairākas ķīniešu valodas. Tās visas pieder pie sino-tibetiešu valodas. Kopā ķīniešu valodā runā ap 1,3 miljardi cilvēku. Lielākā daļa no runātājiem dzīvo Ķīnas Tautas republikā un Taivānā. Pastāv vairākas valstis ar ķīniešu valodīgo minoritāti. Izplatītākā no ķīniešu valodām ir literārā valoda. Standartizētā valoda tiek dēvēta arī kā mandarīnu valoda. Mandarīnu valoda ir oficiālā Ķīnas Tautas republikas valoda. Citas ķīniešu valodas tiek apzīmētas kā dialekti. Mandarīnu valodā runā arī Taivānā un Singaporā. 850 miljoniem cilvēku mandarīnu valoda ir dzimtā valoda. Bet to saprot gandrīz visu ķīniešu valodā runājošie. Tādēļ dialektā runājošie izmanto to priekš savstarpējas saziņas. Visi ķīnieši izmanto vienotu raksības sistēmu. Ķīniešu rakstības sistēma ir 4000 līdz 5000 gadus sena. Un tā padara ķīniešu literāro tradīciju par vissenāko pasaulē. Arī citas Āzijas kultūras ir aizņēmušās ķīniešu rakstības sistēmu. Ķīniešu hieroglifi ir daudz sarežģītākas par alfabētisko sistēmu. Savukārt ķīniešu sarunvaloda nav tik sarežģīta. Gramatiku var salīdzinoši ātri apgū. Tāpēc tie, kuri to apgūst, var ātri gūt panākumus. Un aizvien vairāk cilvēku vēlas apgūt ķīniešu valodu. Kā svešvaloda, tā gūs aizvien lielāku ievērību. Tagad visur piedāvā apgūt ķīniešu valodu. Esiet pārliecināti par sevi! Nākotnes valoda būs ķīniešu valoda…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mazuļi var iemācīties gramatiskos noteikumus
Bērni izaug ļoti ātri. Un viņi arī ļoti ātri mācas. Vēl nav pētīts, kā mācas bērni. Mācīšanās notiek automātiski. Bērni neievēro, kad viņi mācas. Ar katru dienu viņi kļūst spējīgāki. Tāpat ir ar valodām. Mazuļi pirmajos mēnešo spēj tikai raudāt. Pēc pāris mēnešiem tie var jau pateikt kādus īsus vārdus. Ar tiem pašiem vārdiem viņi sāk veidot teikumus. Un rezultātā bērni runā savā dzimtajā valodā. Diemžēl tas neattiecas uz pieaugušajiem.. Priekš kādas valodas apgūšanas viņiem vajadzīgas ir grāmatas un citi materiāli. Tikai tā viņi varēs iemācīties, piemēram, gramatiskos likumus. Bet mazuļi jau no četru mēnešu vecuma apgūst gramatiku. Pētnieki mācīja vācu mazuļiem svešvalodas gramatiku. Viņi atskaņoja teikumus itāļu valodā. Šajos teikumos bija noteikta sintaktiska struktūra. Mazuļi klausījās pareizos teikumus apmēram stundas ceturksni. Pēc tam teikumus mazuļiem atskaņoja vēlreiz. Savukārt, šajā reizē, daži teikumi bija ar kļūdām. Kamēr bērni klausījās teikumus, tiem tika pārbaudīti smadzeņu viļņi. Tādā veidā pētnieki varēja noteikt, kā smadzenes reaģē uz teikumiem Atkarībā no teikumiem, mazuļi parādīja dažādas smadzeņu aktivitātes. Lai gan mazuļi bija tikko tos iemācījušies, viņi reģistrēja kļūdas. Protams, ka mazuļi nezin, kādēļ teikumi ir nepareizi. Viņi orientējas tikai pēc fonētiskajiem paraugiem. Bet ar to pietiek, lai apgūtu valodu - vismaz mazuļiem…