▓▓ Patentēta latviešu valoda ▓▓

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Indonēzija, zeme ar daudz valodām
Indonēzijas Republika ir viena no lielākajām valstīm pasaulē. Salu valstī dzīvo ap 240 miljoni iedzīvotāju. Šie cilvēki pieder pie dažādām etniskām grupām. Tiek lēsts, ka Indonēzijā ir ap 500 etniskajām grupām. Šīm grupām ir dažādas kulturālu tradīciju atšķirības. Kā arī viņi runā vairākās atšķirīgās valodās! Indonēzijā runā ap 250 valodās. Papildus tam ir arī vairāki dialekti. Indonēziešu valodas tiek iedalītas zem etniskajām grupām. Piemēra, javiešu vai baliešu valoda. Šāds valodu daudzums, dabiski, noved pie problēmām. Tās kavē efektīvu ekonomiku un administrāciju. Tādēļ Indonēzijā tikai ieviesta valsts valoda. Kopš neatkarības iegūšanas 1945. gada, oficiālā valsts valoda ir Bahasa Indonesia. Visās skolās tā tiek mācīta līdzās dzimtajai valodai. Neraugoties uz to, ne visi Indonēzijas iedzīvotāji runā tajā. Tikai 70% no indonēziešiem prot Bahasa Indonesia. Bahasa Indonesia ir dzimtā valoda "tikai" 20 miljoniem iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka reģionālajām valodām vēl ir nozīmīga loma. Indonēzija ir jo īpaši interesanta valodu cienītājiem. Jo ir daudz priekšrocību apgūt indonēziešu valodu. Valoda tiek uzskatīta salīdzinoši vienkārša. Gramatiskos noteikumus var apgūt ātri. Jūs variet paļauties uz izrunas pareizrakstību. Arī ortogrāfija nav sarežģīta. Liela daļa indonēziešu vārdu nāk no citām valodām. Un, drīz indonēziešu valoda būs viena no svarīgākajām valodām… Ar šiem iemesliem pietiek, lai sāktu mācīties, vai ne?

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?
Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus
Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties "izlasīt" vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo "failu". Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Mācīšanās un lasīšana
Mācīšanās un lasīšana sader kopā. Protams, tas it īpaši attiecas tad, kad mācas valodu. Tas , kurš vēlas labi iemācīties valodu, jālasa daudz tekstu. Lasot literatūru svešvalodā, mēs apstrādājam pilnus teikumus. Mūsus smadzenes apgūst leksiku un gramatiku kontekstā. Tas palīdz vieglāk saglabāt jauno saturu. Mūsu smadzenēm ir grūtāk atcerēties katru vārdu atsevišķi. Lasot, mēs varam saprast, kāda var būt vārda nozīme. Rezultātā, mēs attīstam jaunās valodas izjūtu. Dabiski, ka jaunās svešvalodas literatūrai nevajadzētu būt pārāk sarežģītai. Modernie īsie stāsti vai kriminālromāni ir nereti izklaidējoši. Ikdienas laikraktu priekšrocība, ka tie vienmēr ir aktuāli. Bērnu grāmatas un komiksi arī ir piemēroti apmācāmajam. Attēli atvieglojaunās valodas izpratni. Neskatoties uz to, kādu literatūru Jūs izvēlaties - tai jābūt aizraujošai! Tas nozīmē, ka stāstā jābūt daudz notikumiem, lai valoda būtu daudzveidīga. Ja neko nevariet atrast, tad var izmantot arī mācību grāmatas. Vairākas grāmatas ir ar vienkāršiem tekstiem priekš iesācējiem. Svarīgi, lasot, vienmēr izmantot vārdnīcu. Kad vien kādu vārdu Jūs nesaprotat, uzmeklējiet to. Mūsu smadzenes lasot tiek aktivizētas, un jaunas lietas uzņem daudz ātrāk. Un visus vārdus, kurus nesaprot, var apkopot. Tādā vediā, šos vārdus iespējams bieži atkārtot. Tas palīdz arī atzīmēt nepazīstamos vārdus tekstā. Tad, nākamreiz, jūs uzreiz tos atpazīsiet. Jūs progresēsiet daudz ātrāk, ja lasīsiet svešvalodā. Jo mūsu smadzenes daudz ātrāk iemācas atdarināt jaunos vārdus. Un galu galā, Jūs variet sāksiet domāt svešvalodā…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?
Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Amerikas iezemiešu valodas
Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Žesti palīdz apgūt leksiku
Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Dators var palīdzēt rekonstruēt dzirdētos vārdus
Cilvēks jau no seniem laikiem sapņojis lasīt domas. Katrs vēlētos zināt, ko dotajā brīdī otrs domā. Šis sapnis vēl nav piepildījies. Pat ar modernajām tehnoloģijām mēs nespējam lasīt domas. Ko citi domā, paliek noslēpumā. Bet mēs varam atpazīt, ko citi sadzird. Tas ir zinātnisku eksperimentu pārbaudīts. Pētniekiem izdevās rekonstruēt dzirdētos vārdsu. Lai to izdarītu, viņi analizēja testa subjektus smadzeņu viļņu aktivitāti. Kad mēs kaut ko sadzirdam, mūsu smadzenes kļūst aktīvas. Tām ir jāapstrādā dzirdēta valoda. Šajā procesā parādas noteikts aktivitāšu modelis. Šo modeli var ierakstīt ar elektrodiem.. Un šo ierakstu var tālāk apstrādāt. To, ar datora starpniecību, var pārveidot skaņas veidā. Dzirdēto vārdu var identificēt šādā veidā. Šis princips darbojas ar visiem vārdiem. Katrs sadzirdētais vārds rada īpašu signālu. Signāls vienmēr ir saistīts ar vārda skaņu. Tādēļ to "tikai" jāpārveido par akustisku signālu. Jo, ja tu zini skaņas modeli, tu zināsi vārdu. Eksperimenta laikā testa subjekti dzirdēja gan īstus, gan neīstus vārdus. Daži no vārdiem nemaz nepastāv. Neskatoties uz to, arī šos vārdus varēja rekonstruēt. Ar datora starpniecību atpazītos vārdus var rekonstruēt. Tie var arī tikt parādīti uz monitora. Tagad, zinātnieki cer, ka viņi spēs labāk izprast valodu signālus. Tātad, sapnis par domu lasīšanu turpinās…

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Viena valoda, daudz variāciju
Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.

 

[☾♔TALAYEH_A♔☽]

Akadēmiķu valodas
Akadēmiķu valoda ir valoda pati par sevi. Ta tiek izmantota specializētās diskusijās. To izmanto arī akadēmiskajās publikācijās. Agrāk pastāvēja viena vienota akadēmiskā valoda. Eiropā ilgu laiku akadēmiskajā laukā dominēja latīņu valoda. Savukārt, mūsdienās, visievērojamākā akadēmiskā valoda ir angļu valoda. Akadēmiskās valodas ir profesionālas valodas. Tajās ir neskaitāmi specifiski jēdzieni. To visnozīmīgākās īpašības ir standartizēšana un formalizēšana. Daži uzskata, ka akadēmiķi ar nolūku runā nesaprotami. Kad kaut kas ir ļoti sarežģīts, tas šķiet inteliģentāks. Kaut gan akadēmisms ir orientēts uz patiesību. Tādēļ tam būtu jāizmanto neitrāla valoda. Tad nav vietas retoriskiem elementiem un izskaistinātām runām. Un tomēr pastāv vairāki sarežģītu valodu piemēri. Un cilvēku fascinē sarežģīta valoda! Pētījumi pierāda, ka cilvēks vairāk uzticas sarežģītai valodai. Testa subjektiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem. Viņiem vajadzēja izvēlēties vienu no vairākām atbildēm. Dažas atbildes bija formulētas vienkārši, dažas - sarežģīti. Lielākā daļa izvēlējās sarežģītās atbildes. Bet no tā nebija nekādas jēgas! Testa subjekti bija valodas maldināti. Lai gan saturs bija absurds, viņi bija formas fascinēti. kaut arī, māka sarežģīti pasniegt, nevienmēr ir māksla. Kā vienkāršu domu pasniegt sarežģīti, to var iemācīties. Bet sarežģītu domu pasniegt vienkārši, tas nav tik viegli. Kādreiz vienkāršais ir patiešām sarežģīts…